"ASV dienvidu štatos māksliniece nolēma kārtīgi izpētīt dažādas apkaimes, meklējot vizuālus uzliesmojumus, kas vienkārši pulsē vietējās mūzikas ritmā un sajūtā. Izvairoties no etnomuzikologu un fotožurnālistu gudrajiem ceļiem, fotogrāfs arī izvairījās no tā, ko viena no pirmajām blūza mātēm Ma Rainey izdzirdēja, bet par to runāja "dont'white people" no."
Tā vietā, lai plūktu ziedus, S. Lavalete izrok visas saknes, kļūstot par niknu analoģiju, mājienu un perifrāžu mednieku. Viena saule, viena ēna nav vēsturiska dienvidu mūzikas aina; fotogrāfiskā naratīva pamatā ir ieskaujošās skaņu pasaules tradīciju atspoguļojums nepilnīgos vizuālos fragmentos un šīs specifiskās parādības "grabēšana" fotogrāfa darbos.
Projekts par projektu: S. Lavalette uztver dienvidu štatu mūziku, nesniedzot precīzu informāciju, tikai ceļojot pa "sekundāriem" žanriem - portretiem, ainavām, klusajām dabām. Ceļojot un ļaujot pašam projektam uzkrāt nozīmes ceļā, nevis kārtojot tēzi un tās apakšnodaļas. Šeina Lavaleta fotogrāfijas ir tiešas, pat obsesīvi skaidras; to pamatā ir metafiziska ideja, ka caur objektīva objektīvu ir iespējams pārraidīt skatītājam tūlītēju atklātu novērojumu. Mākslinieka uzņemtās klusās fotogrāfijas apvienojas skaļā veselumā. Šo mākslas darbu mājvieta ir pastāvīgi prom esošā fotogrāfa pasaule, kas, kā mums rāda pats autors, ir kā neizsmeļama aka.
Tims Deiviss
